Ilze Burkovska Jakobsena, režisore un scenāriste. Strādā gan dokumentālajā, gan animācijas, gan aktierkino. Režijas gaitas aizsākusi Norvēģijā, veidojot vairākas filmas par Latviju Skandināvijas skatītājiem. Pēdējos gados dzīvo un strādā paralēli Norvēģijā un Latvijā. Īsmetrāžas dokumentālā filma “Bekons, sviests un mana mamma” tika apbalvota ar Lielo Kristapu 2009. gadā, savukārt animētā dokumentālā filma “Mans mīļākais karš” – 2020. gadā. Pēc Conterchamp kategorijas balvas iegūšanas Ansī festivālā 2020. gadā, filma joprojām ceļo pasaulē un tiekas ar skatītājiem dažādās valstis. Savukārt režisore piedalījusies vairāku prestižu starptautisku festivālu žūriju darbā, tostarp Ansī Animācijas filmu festivālā un Varšavas Starptautiskajā Filmu festivālā 2022. gadā.
Pabeidzis Poligrāfijas mākslas arodvidusskolu un animatoru kursus, no 1992. līdz 2001. gadam Edmunds Jansons strādāja animācijas filmu studijā “Dauka”. Izglītību turpinājis Latvijas Kultūras akadēmijas TV režijas kursā un Valsts kinematogrāfijas institūtā, un Tallinas Mākslas akadēmijā, E. Jansons karjeru veidojis, radot dažādās tehnikās veidotas animācijas filmas, kas apbalvotas gan Latvijā, gan ārzemēs. 2001. gadā dibinātās studijas “Atom Art” režisors veidojis bērnu iemīļoto “Lupatiņu” sēriju, pilnmetrāžas animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” un starptautiski atzītās filmas “Kora turneja”, “Goda sardze”un citas. E. Jansons ilustrē grāmatas un Latvijas Mākslas akadēmijā pasniedz animācijas režiju.
Pēc studijām Latvijas Universitātē izglītību turpināja Masačūsetsas Mākslas koledžā un Ņujorkas štata universitātē, ir diplomēts režisors. Bijis reklāmas aģentūras “ADELL Saatchi & Saatchi” radošais direktors, strādājis Latvijas Nacionālajā operā un veidojis gan dokumentālās, gan mākslas filmas. Kino debitējis ar filmu “Vardarbības meditācija” (1993). Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs un docētājs Audiovizuālās mākslas katedrā.
Pēc studijām Lilles Universitātē kinokritiķe un Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas biedre Kristīne Simsone raksta par kino - gan recenzijas, gan tematiskos rakstus un reportāžas no pasaules kinofestivāliem -, kā arī atspoguļo kino procesus Latvijas Radio. Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) kuratore veido filmu un izglītības programmas bērniem, no 2022. gada festivālā vada nozares profesionāļiem paredzēto kopprodukciju platformu “RIGA IFF Showcase”.
Teātra, kino un televīzijas aktrise Laila Robins strādā gan Ņujorkā, gan aiz pilsētas robežām. Viņa izbaudījusi darbu Brodvejas iestudējumos “The Real Thing”, “The Herbal Bed”, “Frozen” (lugā, nevis mūziklā) un “Heartbreak House”. Kopā ar Utu Hāgenu viņa piedalījusies Nikolasa Raita lugā “Kleina kundze”. Laila Robins spēlējusi galvenās lomas Tenesija Viljamsa, Artūra Millera, Edvarda Olbija, Čehova, Ibsena, Strindberga un Šekspīra lugās. Televīzijā viņa filmējusies seriālos “Svešais starp savējiem”, “Puiši”, “Melnais saraksts”, “Staigājošie miroņi”, “So Help Me Todd”, “Accused”, “The Crowded Room”, “Dr. Death”, “Murder in the First”, “Deception”, “Bored to Death”, “Soprano ģimene”, “Likums un kārtība” un “Sekss un lielpilsēta” (ar Mihailu Barišņikovu). Viņa spēlējusi klasikai piederīgajā filmā “Lidmašīnas, vilcieni un automobiļi” (režisors Džons Hjūzs), kā arī “Blakusefekts” (Stīvens Soderbergs), “Patiesais noziegums” (Klints Īstvuds), “Nevainīgais” (Pīters Jeitss), “Labais gans” (Roberts DeNiro) un daudzās neatkarīgajās filmās. Viņa saņēmusi daudz balvu, to vidū “Drama Desk Award”, “Callaway Award, “Richard Seff Award”, “Obie”, “Joseph Jefferson Award”, “Acclaim Award”, un bijusi nominēta vairākām Lusilles Lortelas, Helēnas Heizas “Outer Critics Circle” balvām. Viņa strādā Ņūdžersijas Šekspīra teātrī, bijusi pasniedzēja “Fordham University” un “HB Studio”. Maģistra grādu ieguvusi Jēlas Drāmas skolā.
Facebook
@lielaiskristaps