Balva


Lielā Kristapa balva kinematogrāfijā tika iedibināta 1977.gadā Latvijas Kinematogrāfistu savienībā (LKS). Tās autori ir režisors Ansis Epners un tā laika LKS priekšsēdētājs Miks Zvirbulis.

Lielais Kristaps, saskaņā ar leģendu  ir pārcēlājs pār Daugavu, aizbildnis un sargātājs.

Figūras izveidošana tika uzticēta tēlniekam Mārtiņam Zauram, kurš kokā izgrieza Kristapu ar visu airi, lukturi un bērniņu uz pleca – savā versijā par vēsturisko Kristapa figūras skulptūru.

Sākumā tā bija ceļojošā balva, kuru piešķīra ikgadējā LKS kongresā, LKS biedru balsojuma rezultātā.

Pirmo balvu Lielais Kristaps 1977.gadā saņēma Aivara Freimaņa filma Puika. Uz figūras pamatnes iegravēja laureātfilmas nosaukumu. Uz nākamo balvu pasniegšanas ceremoniju Freimanim Kristaps bija jānogādā atpakaļ, lai to varētu saņemt Jānis Streičs par filmu Teātris

Kopš 1998. gada Lielā Kristapa balva vairs neceļo, trīs koka figūras glabājas Kino muzejā un Kinematogrāfistu savienībā, bet laureāti saņem nelielus jaunā tēlnieka Zigmunda Ozoliņa veidotus bronzas Kristapiņus

2009. gadā līdzekļu trūkuma dēļ laureātiem tika pasniegti tikai figūras fragmenti.

2012. gadā balva iegūst jaunu veidolu, Lielā Kristapa siluets pulētas bronzas plāksnē ir caurskatāms - kā logs, kas rāda dzīvi un arī kino. Balvas autori – mākslinieks Mārtiņš Mīlbrets un tēlnieks Kārlis Alainis.

2015. gada revolucionārajā situācijā Kristaps iegūst konstruktīvisma stilā veidotu logo un balvas dizainu.

2016. gadā Lielā Kristapa statuja tiek lieta bronzā, tā vizuāli līdzinās Mārtiņa Zaura savulaik izveidotās koka figūras tēlam. Balvas autori – tēlnieki Ligita Ulmane un Kārlis Alainis