Žūrija

Rutanja Alda, ASV

Latviešu izcelsmes Holivudas aktrisi Rutanju Aldu (Rutanya Alda, dzimusi kā Rutanja Skrastiņa Rīgā) vairāk nekā 50 gadus darbojas kino, televīzijā un teātrī. Savas karjeras laikā nospēlējusi ap 100 lomu, no kurām atzinību izpelnījusies tieši ar otrā plāna lomām, spēlējot mātes, protstitūtas, mājsaimnieces, tiesneses un medmāsas. Jāatzīst, ka Rutanjas varoņu portretējumi ir ļoti smalki un niansēti, vienlaikus aktrise vienmēr pievērsusi uzmanību tam, lai viņas tēli nekonkurē ar pirmo plānu, bet gan to balsta. Vienas no pazīstamākajām viņas kino lomām ir filmās "Briežu mednieks” (The Deer Hunter, 1978), kas ieguvusi Kinoakadēmiajs balvu "Oskars", un "Mīļā māmiņa" (Mommie Dearest, 1981), par kuras tapšanas aizkulisēm aktrise uzrakstījusi plašu atzinību guvušo grāmatu “Mīļās māmiņas dienasgrāmata” (The Mommie Dearest Diary, 2015). Savā aktrises karjeras laikā viņa ir strādājusi ar tādiem pasaulē pazīstamiem režisoriem kā Maiklu Čimono, Semu Pekinpahu, Braiens Depalmu, Džordžsu Romero. Tāpat spēlējusi kopā ar tādām zvaigznēm kā Robertu Deniro, Merilu Strīpu, Alu Pačīno, Šonu Pennu un citiem.

Sonora Broka, Latvija

Vairāk kā desmit gadus Sonoras Brokas profesionālā darbība ir bijusi saistīta kā ar nacionālo, tā starptautisko kino, veidojot programmas Starptautiskajam kino forumam Arsenāls, Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienām, Starptautiskajam bērnu kino festivālam “Berimora kino”. Sonora Broka divus gadus vadījusi SKF Arsenāls, un jau vēlāk koordinēja tā tradīciju turpinātāja- RIGA IFF izveidi, kurā darbojas kā radošā direktore. Paralēli RIGA IFF programmas kūrēšanai Sonora Broka veido radio raidījumu “Piejūras klimats”, kā arī raksta kino apskatus virtuālajam kino žurnālam “Kinoraksti”, žurnālam “Klubs”, un citiem izdevumiem. Piedalījusies dažādās žūrijās- kinofestivālu, kā arī Eiropas Parlamenta LUX Prize žūrijā.

Ph. D. Juris Civjans, ASV

Profesors kino, mediju un mākslas vēstures fakultātē, Vilijama Kolvina Emeritusa universitātē, Čikāgā. Dzimis Rīgā, 1950. Gadā. Juris Civians sāka savu karjeru Latvijas Zinātnes Akadēmijā un pievienojās Čikāgas Universitātei 1996. gadā. Viņš ir autors piecām grāmatām un simtam publikāciju sešpadsmit valodās, kā arī Civians ir izveidojis divas jaunas jomas filmas un kultūras studijās: Karpalistika un kinemetrika. Jura iepriekšējie pētījumi un salīdzinājumi dažādus žestu pielietojumus teātrī, vizuālajā mākslā, literatūrā un filmā; Pēdējais pētījums, kas tika izstrādāts 2005.gadā sadarbībā ar Jura dēlu Gunāru Civianu, ir digitālais rīks filmu montāžas mākslas izpētei. www.cinemetrics.lv datu bāzē ir pieejami dati gandrīz no 20 000 filmu un tos izmanto simtiem filmu zinātnieku visā pasaulē.

Viesturs Kairišs, Latvija

Viesturs Kairišs beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju kā teātra un kino režisors. Iestudējis izrādes Jaunajā Rīgas Teātrī. Drīz pēc režisora karjeras uzsākšanas uzaicināts veidot Latvijas Nacionālajā Operā Čaikovska “Jevgēņiju Oņēginu”. Vairākas viņa izrādes ir piedalījušās starptautiskos teātra festivālos, starp tiem Wiener Festwochen (Hotelis Eiropa), Hebbel Teātris Berlīne (Čūska), Avinjonas Festivāls (Hotelis Eiropa), Bonnas Biennāle (Tumšie brieži, Hotelis Eiropa), Berlīnes Vācu Opera (Valentīna). Paralēli Viesturs Kairišs kā kino režisors ir veidojis spēlfilmas un dokumentālās filmas. 2016. gada “Melānijas hroniku” Latvijā noskatījušies vairāk kā 75 tūkstoši skatītāju.
Par savu darbu Viesturs Kairišs ir saņēmis neskaitāmus profesionālos apbalvojumus, tai skaitā Spīdolas balvu par īpašiem sasniegumiem mākslā, kā arī saņēmis vairākas Spēlmaņu nakts balvas, kā Gada režisors, Lielos Kristapus par filmām “Pa ceļam aizejot” un “Melānijas hronika”, Lielās Mūzikas balvas par operu režijām un avīzes “Diena" kultūras balvas. Kā arī Eduarda Smiļga un Krodera balvas 2018. gadā.
Viesturs Kairišs uzskata, ka mākslinieka pienākums ir aktīvi iesaistīties sabiedriski politiskā dzīvē un aktīvi paust savu pilsonisko viedokli, īpaši akcentējot demokrātijas un valsts neatkarības apdraudējumus un latgaliešu valodas vaicājumu.

Linda Krūkle, Latvija

Kopš 2009.gada filmu producente Linda Krūkle vada divus uzņēmumus - filmu producēšanas kompāniju Krukfilms un nodibinājumu MM art. Krukfilms fokusējas uz spēlfilmu un dokumentālo filmu veidošanu, radot stāstus, kas spēj šķērsot gan teritoriālās, gan valodas, gan žanra robežas, ar pieredzi filmēt Latvijā, Lietuvā, Honkongā, Īrijā, ASV un Japānā. Divas no Krukfilms producētām filmām – Nevajadzīgie ļaudis (2008) un Amaya (2010) tikušas izvirzītas kā Lietuvas un Latvijas pieteikumi ASV Kinoakadēmijas balvai Labākās ārzemju filmas konkursa kategorijā. Līdz šim Krūkles filmogrāfija aptver 6 spēlfilmas, iekļaujot arī pirmo Latvijas - Japānas kopražojuma filmu “Maģiskais kimono” (2017), šī gada decembrī pirmizrādi piedzīvos romantiskā komēdija “Jaungada taksometrs”. Nodibinājums MMart savukārt specializējas kultūras pasākumu iniciēšana un organizēšanā, autorkino producēšanā, popularizēšanā un izplatīšanā, kvalitatīvu filmu izveidē.

Dr. Elīna Reitere, Vācija

Pēc studijām Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās kultūras teorijas un vēstures apakšprogrammā maģistra grādu Elīna Reitere ieguva Vācijā, Gūtenberga Maincas Universitātē, un šīs universitātes promocijas programmā „Performace and Media Studies” viņa arī noslēdza doktorantūras studijas, doktora grādu iegūstot par pētījumu „Stāstījums lēnajā kino / Narration in Slow Cinema“.
No 2006. līdz 2009.gadam Elīna Reitere vadīja Rīgas Kinomuzeju, un viņas interešu loks aptver abas šīs tēmas – kā gan kino, gan muzejs kā institūcija spēj palikt nozīmīgs sabiedrībai arī 21.gadsimtā. Kino jomā Elīnu interesē Eiropas arthouse, alternatīvas pieejas kino narācijai un kino analīze ar digitālo humanitāro zinātņu līdzekļiem. Viņas recenzijas regulāri lasāmas portālā „Kino raksti“ un Vidusvācijas Mediju fonda kino žurnālā „Auslöser”; Elīna blogo domnīcai „Creative Museum” par digitalizētā kultūras mantojuma pielietojumu, sociālajiem tīkliem un mūsdienīga muzeja redzējumu. Elīna ar ģimeni dzīvo Vācijā.