Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureātus izvirzīs starptautiska žūrija

Starptautiskās žūrijas sastāvā strādā eksperti no Ukrainas, Vācijas un Latvijas.

Jānis Ābele 

Režisora Jāņa Ābeles LKA režijas diplomdarbs "Augstāk par zemi" (2015) ieguva Grand Prix 33. starptautiskajā īsfilmu festivālā “Tous Courts” Ēksanprovansā Francijā. Šis panākums nobruģēja ceļu režisora debijas spēlfilmai "7 miljardi gadu pirms pasaules gala", kas tika pirmizrādīta 2018. gadā. Gadu vēlāk iznāca otrā un līdz šim pazīstamākā režisora spēlfilma "Jelgava '94". Tā saņēma četras Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps”, tostarp par labāko režiju. "Jelgava '94" kļuva arī par pirmo latviešu spēlfilmu, kas pieejama Netflix platformā. 2022. gadā režisors izlaida savu dokumentālo esejfilmu "81 Metrs", kas apceļoja daudzus kinofestivālusvisā Eiropā un saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma. Pašlaik režisors ir savas pirmās pilnmetrāžas dokumentālās filmas pēcapstrādes stadijā, kas iznāks 2024. gadā un attīsta savu nākamo pilnmetrāžas spēlfilmu. 

Daira Āboliņa 

Kinokritiķe, starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja, maģistra grāds žurnālistikā (Latvijas Universitāte) un maģistra grāds kinozinātnē (VVKI –VGIK). Kopš 90. gadu sākuma veido raidījumus LTV, kas veltīti kino procesa atspoguļojumam Latvijā un pasaulē. LTV dokumentālo filmu scenāriste un redaktore. Bijusi Latvijas Kultūrkapitāla Filmu padomes un Latvijas Nacionālā kino centra eksperte, strādājusi starptautiskajās žūrijās Venēcijā, Leipcigā, Maskavā, ir Eiropas Filmu akadēmijas biedre. Kinoteātra Splendid Palace filmu programmu kuratore.

Dr. Klauss Lēzers 

Dr. Klauss Lēsers dzimis Kemnicā. Jaunībā bijis rakstnieks un uzņēma Super 8 filmas, bija daļa no 80. gadu pagrīdes mākslas skatuves. 1983. gadā dibināja mūzikas grupu “The Brains”, kas pastāv joprojām. Kopš 90. gadu sākuma veido programmu Berlīnes arthouse kinoteātrī Brotfabrik. No 1990. līdz 1995. gadam studējis Potsdamas-Bābelsbergas Kino universitātē. 1996. gadā nodibināja arhīvu “ex.oriente.lux”, kas veltīts Austrumvācijas pagrīdes un eksperimentālajam kino. Strādā kā kurators, ārštata žurnālists, kino vēsturnieks, uzņem filmas. Viņa radošā darbība ir vērsta uz nekonformistiskām mākslinieciskām aktivitātēm, kas šķērso robežas visos virzienos. Sarakstījis grāmatas un veidojis filmas par šo tēmu, piemēram, “Counterimages: Cinematic Subversion in the VDR 1976–1989” (2006) vai “Claiming Space: The Independent Art Exhibition Scene in the VDR” (2009). Vairāku starptautisku festivālu žūrijas loceklis, pēdējo reizi DOK Leipzig 2023. gadā.

Natālija Libeta, žūrijas priekšsēdētāja 

Filmu producente ar pieredzi starptautisku kopražojumu veidošanā, producentu uzņēmuma "2Brave Productions" līdzīpašniece, kas atrodas Kijevā, Ukrainā. Viņa ir producējusi un līdzproducējusi vairākas veiksmīgas pilnmetrāžas debijas, tostarp Katerinas Gornostajas "Stop-Zemlia" (2021. gada Kristāla Lācis Berlināles konkursā Paaudze 14+), Mantas Kvedaravičusa "Parthenon" (2019 Venice FF's International Critics' Week), Martas Smerečinskas "Diary of a Bride of Christ" (2022 Sarajevo FF) un Annas Burjačkovas "Forever-Forever" (2023 Venice FF's Orizzonti Extra Competition). Natālija ieguva MBA grādu ASV kā 2000. gada Edmund Muskie/Freedom Support Act absolventu stipendijas saņēmēja. Viņa ir Eiropas un Ukrainas Kinoakadēmijas biedre un EURODOC 2021 absolvente. Natālija ir arī programmas vadītāja Tatino Films First Cut+, kas ir pusgada seminārs, kas koncentrējas uz filmu mārketingu.

Ieva Ozoliņa 

Ieva Ozoliņa dokumentālā kino režisore, pazīstama ar savām dokumentālām filmām "Mans tēvs baņķieris” (2015), “Dotais lielums: mana māte” (2018), "Mana māte valsts" (2022). Ozoliņa par filmu “Mans tēvs baņķieris” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā "Labākā debijas filma". Viņas filma “Mana māte valsts” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” 

Indra Roga 

Indra Roga pēc Latvijas Valsts konservatorijas tā sauktā Daugavpils teātra kursa beigšanas vairākus gadus nostrādājusi šajā pilsētā (1992–1994), vēlāk spēlējusi teātrī Skatuve, Latvijas Nacionālajā teātrī (no 1995). Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu režijā (2002), stažējusies režijā Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijā (2002–2004). Līdztekus režijas darbam turpina spēlēt Nacionālajā teātrī, kā arī ir asociētā profesore Latvijas Kultūras akadēmijā, aktiera meistarības un režijas docētāja LKA Skatuves mākslas katedrā bakalaura un maģistra programmās.