Kinozinātniece un kritiķe, FIPRESCI Latvijas nodaļas valdes locekle un zinātniskā asistente Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā. Kopš 2019. gada ir Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, ar plašu pieredzi projektu veidošanā kino nozarē (filmu programmas, izstādes, konferences). Vadījusi LKA Rīgas Kino muzeju (2014-19), veidojusi starptautiskā kino festivāla Arsenāls programmas (2002-2005), ir vairāku kino nozarei veltītu grāmatu līdzautore (Inscenējuma realitāte. Latvijas aktierkino vēsture (2011), Rolanda Kalniņa telpa (2018)). Publicējusi akadēmiskus un populārzinātniskus rakstus medijos Latvijā un ārvalstīs, kopš 2019. gada ir Latvijas korespondente Eiropas kino industrijas portālā Filmneweurope.com.
Režisors, scenārists un kino pasniedzējs Boriss Frumins, kurš 70. gados emigrēja no Latvijas uz ASV, ir vairāku spēlfilmu autors, Rīgas kinostudijā uzņemta Ģimenes melodrāma (1976), bet filma Jaunības kļūdas / Ошибки юности (1978) tika demonstrēta 1989. gada Kannu kinofestivāla sadaļā Un certain regard. Ilgus gadus Boriss Frumins strādājis kā režijas pasniedzējs prestižajā Ņujorkas Filmu skolā / TISCH School of the Arts; viņa studentu vidū ir daudzi pasaulē atzinību guvuši režisori (Debra Garnik, Levan Koguashvili, Eli Roth). Ar dažiem saviem bijušajiem studentiem Boriss Frumins turpina profesionālu sadarbību, strādājot pie viņu filmām kā konsultants vai scenāriju līdzautors. No 2006. līdz 2008. gadam Boriss Frumins vadīja maģistra studiju programmu Baltijas Filmu un mediju skolā / Baltic Film and Media School (BFMS) Tallinā, Baltijas valstu pirmajā starptautiskajā kino skolā.
Kanādas latviešu kino scenāriste Larisa Gūtmane strādā kino un TV industrijā jau vairāk nekā 20 gadus, darbojusies arī ievērojamās filmu un TV studijās Alliance Atlantis (Toronto, Kanāda) un HBO Films (Ņujorka, ASV). Šobrīd turpina darbu prestižajā Toronto starptautiskajā filmu festivālā (TIFF), strādā kā scenāriju konsultante un vērtētāja filmu studijās, ir scenāriju rakstīšanas pasniedzēja Toronto un Ryerson universitātēs. Strādājusi žūrijas sastāvā Kanādas TV filmu balvā Telefilm Canada, filmu industrijas forumā Ontario Creates un kinofestivālā The Female Eye Film Festival.
Filmu režisors, scenārists un producents, beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu, Augstākos režisoru un scenāristu kursus Maskavā, ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis. Rīgas kinostudijā sācis strādāt jau 1964. gadā un apguvis dažādas profesijas, 70. gadu sākumā debitējis kā dokumentālā kino režisors, 80. gados uzņēmis aktierfilmas Spēle (1981), Aveņu vīns (1984) un Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), kas 1987. gada Lielajā Kristapā saņēma deviņas profesionālās balvas. 1990. gadā Arvīda Krieva režisētā filma Ievas paradīzes dārzs saņēma Lielā Kristapa balvu kā labākā spēlfilma. Studijas Kaupo Filma dibinātājs, tur uzņēmis vairākas dokumentālās filmas un divas spēlfilmas – Man patīk, ka meitene skumst (2004) un Dancis pa trim (2011).
Latviešu izcelsmes amerikāņu komponiste Lolita Ritmane strādā Holivudā, ir televīzijas seriālu un filmu mūzikas autore un prestižās Emmy balvas laureāte. Lolita Ritmane divas reizes tikusi nominēta balvai Primetime Emmy un astoņas reizes nominēta balvai Daytime Emmy, 2001. gadā šo balvu saņēmusi par mūziku animācijas seriālam Batman Beyond (1999). Jau studiju gados Lolita Ritmane uzsāka darbu nošu bibliotēkās un veicot instrumentācijas filmu studijās Warner Brothers un Walt Disney Studios. Sadarbība ar leģendāro Šērliju Volkeri (Shirley Walker), kuru dēvē par “pirmo sievieti komponisti Holivudā”, Lolitai Ritmanei pavēra iespēju uzsākt karjeru lielās Holivudas studijās, sākot ar TV animācijas bestselleriem Batman: The Animated Series un Superman: The Animated Series. Lolita Ritmane raksta mūziku ne tikai filmām un seriāliem, bet arī skatuves mūzikliem un simfonisko orķestru koncertiem. Viens no jaunākajiem viņas kinodarbiem ir mūzika spēlfilmai Dvēseļu putenis, kas tika ieskaņota ar īpašierakstam apvienotu simfonisko orķestri.
Dāvis Sīmanis ir starptautiski novērtēts kinorežisors, scenārists un kino teorētiķis. Kopš 2013.gada mākslas zinātņu doktors, asociētais profesors Latvijas Kultūras akadēmijā, kino teorijas, montāžas un režijas pasniedzējs, bijis arī prestižās Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) asociētais profesors. 2019. gadā Dāvis Sīmanis ir Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes un filmu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Dāvja Sīmaņa filmogrāfijā ir vairākas plaši starptautiski izrādītas un apbalvotas dokumentālās un spēlfilmas – Pa-saules skaņa (2010), Pēdējā tempļa hronikas (2012), Escaping Riga (2014), Pelnu sanatorija (2016), Mūris (2018), Tēvs Nakts (2018). Par Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts Dāvis Sīmanis 2018. gadā saņēma Lielo Kristapu kā labākais spēlfilmas režisors. Filma joprojām piedalās un gūst atzinību pasaules kinofestivālos, turklāt izvirzīta kā Latvijas pieteikums ASV kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma.
Lietuviešu poētiskā kino lielmeistars Audrjus Stonis ir vairāk nekā 20 dokumentālo filmu autors, viņa filma Neredzīgo zeme / Neregių žemė 1992. gadā ieguvusi Eiropas Kino akadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma. Audrjus Stonis regulāri sadarbojas ar Latvijas studiju VFS Films un kopā ar režisori Kristīni Briedi veidojis Latvijas simtgades dokumentālo filmu Laika tilti (2018), kas 2018. gadā saņēma Lielo Kristapu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, bet šogad Lietuva to izvirzījusi kā savu pieteikumu sacensībai par ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma.
Facebook
@lielaiskristaps